Digitālās tehnoloģijas ir kļuvušas par mūsu ikdienas sastāvdaļu — gan iepērkoties un maksājot rēķinus, gan sazinoties ar ģimeni. Digitālā pratība ir kļuvusi par vienu no dzīves pamatprasmēm, un neatkarīgi no mūsu vecuma ir svarīgi šīs prasmes uzturēt augstā līmenī. Tās palīdz saglabāt saikni ar strauji mainīgo sabiedrību, turklāt ir pārliecinoši pierādījumi par mācīšanās pozitīvo ietekmi uz dzīvi mūža nogalē, un ne tikai attiecībā uz veselību.

Tāpēc ES atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot visu iedzīvotāju digitālās prasmes. Vairākas ES politikas jomas un programmas attiecas uz informācijas un komunikācijas tehnoloģijām jeb IKT, kas sniedz atbalstu vecākiem cilvēkiem. Un, ņemot vērā to, ka līdz 2060. gadam katrs trešais eiropietis būs vecāks par 65 gadiem (2022. gadā — 1 no 5), ES sāka īstenot “senioru ekonomikas” stratēģiju, lai īpaši pievērstos vecāka gadagājuma cilvēku vajadzībām un prasībām.

ES tiesību akti nodrošina, ka gan privātās, gan publiskās pārvaldes tīmekļvietnes un mobilās lietotnes ir viegli izmantojamas vecāka gadagājuma cilvēkiem un teksts, attēli, veidlapas un navigācija ir pieejama un saprotama. Tā arī nodrošina, ka datori un viedtālruņi tiek izstrādāti un ražoti tā, lai vecāka gadagājuma cilvēki tos varētu izmantot pēc iespējas vieglāk.

ES arī finansē pētniecības projektus par vecāka gadagājuma cilvēkiem un IKT, piemēram, IDEAHL, kas, stiprinot digitālās veselības lietotprasmi, ļauj mums pilnvērtīgi novecot. ES aktīvas un automatizētas dzīvesvides programma izstrādā digitālās tehnoloģijas, kas pagarina laiku, kurā tu vari dzīvot, kur vien vēlies. Eiropas Inovācijas partnerība aktīvām un veselīgām vecumdienām atvieglo saziņu un sniedz informāciju par aktīvu un veselīgu dzīvi un digitālo rīku izmantošanu neatkarīgi no tā, cik veci esam.