Gan vīna, gan stipro alkoholisko dzērienu eksports 2021. gadā ES ienesa vairāk nekā 25 miljardus eiro. ES lepojas ar šo produktu starptautiskajiem panākumiem un izmanto savu tirdzniecības politiku, lai eksportētājiem radītu jaunas komerciespējas.

Pirmkārt, ES brīvās tirdzniecības nolīgumi ar citām valstīm uzlabo ES eksportētāju piekļuvi ārvalstu tirgiem, pazeminot vai atceļot importa nodevas, kvotas un citus tirdzniecības ierobežojumus. Līdz ar to eksportētajiem ir vieglāk savus produktus pārdot patērētajiem ārpus ES, kā rezultātā palielinās pārdošanas apjomi un apgrozījums.

Otrkārt, daudzi ES tirdzniecības nolīgumi nodrošina īpašu tiesisko aizsardzību Eiropas produktiem, kas ražoti noteiktā ģeogrāfiskā vietā. To nodrošina ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, piemēram, “Champagne”, “Franken Wine”, “Polish Vodka”, “Irish Whiskey”, “Ouzo” un “Rioja”. Daudzas Eiropas vīna šķirnes un stipros alkoholiskos dzērienus aizsargā gan ES brīvās tirdzniecības nolīgumi, gan īpaši divpusējie nolīgumi. Ja uz eksportētajiem produktiem attiecas minētā aizsardzība, tas nozīmē, ka nolīguma partnervalstu ražotāji tos nedrīkst atdarināt. Šādi noteikumi sekmē eksportu uz šiem tirgiem.

ES jau ir noslēgusi divpusējos nolīgumus, ar ko aizsargā Eiropas vīnu un stipros alkoholiskos dzērienus citās valstīs, tostarp Čīlē, Kolumbijā, Dienvidāfrikā, Dienvidkorejā, Ukrainā un Apvienotajā Karalistē. Arī nesen noslēgtajos ES brīvās tirdzniecības nolīgumos ar Kanādu, Latīņamerikas valstīm un Vjetnamu ir nodrošināta vīna un stipro alkoholisko dzērienu aizsardzība, kas atvieglina šo produktu eksportu uz šīm valstīm. Visbeidzot jāpiemin, ka ES turpina strādāt pie tā, lai arī nākamie brīvās tirdzniecības nolīgumi ar jaunām partnervalstīm ES eksportētājiem būtu tikpat izdevīgi.