Antibiotikas ir ļoti noderīgas, ja esi saslimis un ārsts tev tās iesaka dzert. Tomēr sabiedrības veselību visā pasaulē aizvien vairāk apdraud mikrobu rezistence. Tas nozīmē, ka baktērijas un citi mikrobi — piemēram, vīrusi un sēnītes — kļūst noturīgi pret zālēm, ko izmanto šo mikroorganismu izraisītu infekciju ārstēšanai. Lai gan rezistence laika gaitā parādās dabiski, tā var paātrināties, ja cilvēki un dzīvnieki pārmērīgi lieto pretmikrobu līdzekļus. Tiek lēsts, ka ES vien no infekcijām, ko izraisījušas rezistentas baktērijas, katru gadu mirst 35 000 cilvēku.

Sabiedrības veselības iestādes un eksperti ir norādījuši uz mikrobu rezistences izplatīšanos kā “klusu pandēmiju”, kas līdz 2050. gadam varētu izraisīt līdz pat 10 miljoniem nāves gadījumu. 2019. gadā Pasaules Veselības organizācija paziņoja, ka mikrobu rezistence ir viens no 10 globālajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem. 2022. gadā Eiropas Komisija mikrobu rezistenci atzina par vienu no trim veselības apdraudējumiem, kam jāpievēršas prioritāri.

Lai gan par veselības politiku atbild katra dalībvalsts pati, ES vēlas palīdzēt, finansējot pētniecību. 2022. gadā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs publicēja novērtējumu par veselības slogu, ko ES/EEZ no 2016. gada līdz 2020. gadam izraisījušas pret antibiotikām rezistentas baktērijas. Šajā laikposmā ikgadējais saslimšanas gadījumu skaits palielinājās no 685 433 līdz 865 767 gadījumiem. ES pētniecības politikas mērķis ir aizvien vairot izpratni par dažādiem mikrobu rezistences aspektiem, piemēram, mikrobu rezistences pārnesi starp ekosistēmām un dzīvniekiem. Tā arī palīdz rast jaunus risinājumus un sniegt informāciju par inovatīviem risinājumiem — gan tehnoloģiskiem (jauna patogēnu sekvencēšana), gan netehnoloģiskiem (jaunas infekcijas profilakses stratēģijas).