ASV augstākajos amatos ir vairāk vīriešu vārdā Džons nekā sieviešu kopumā, un dati liecina, ka Eiropā situācija nav daudz labāka. Lai arī augstākos amatus sievietes ieņem aizvien vairāk, lielākajos biržā kotētajos Eiropas uzņēmumos valdes locekļu vidū tikai trešdaļa ir sievietes un tikai 8,2 % izpilddirektoru ir sievietes. Situācija ir līdzīga arī finansēs, tiesību nozarē, medijos, sportā, pētniecībā un politikā, un īpaši maz pārstāvētas ir strādnieku šķiras, etnisko minoritāšu un LGBTIQ kopienas sievietes un sievietes ar invaliditāti. Sieviešu ir maz ne tikai augstākajos amatos. Vīrieši lielā mērā dominē veselās nozarēs — no būvniecības līdz IKT, kur bieži vien ir labāks atalgojums.

ES finansē projektus, kas atbalsta sievietes, kuras strādā vai vēlas strādāt nozarēs, kur dominē vīrieši, piemēram, transportā, uzņēmējdarbībā, policijas dienestos un politikā. ES arī vēršas pret stereotipiem, kas ierobežo cilvēku darba iespējas un rada dzimumšķirtni atalgojumā un lēmumu pieņemšanā. Līdztiesības politika, pārredzamas atlases procedūras un elastīgs darba režīms var palīdzēt sievietēm izkļūt no “staignajiem pamatiem” un izlauzties caur “stikla griestiem”, proti, pārvarēt šķēršļus karjeras izaugsmei. ES tiesību akti sievietes jau aizsargā pret diskrimināciju un aizskaršanu darbā, nosaka minimālos standartus atvaļinājumam un elastīgam darba režīmam un uzliek daļai lielu uzņēmumu pienākumu sniegt ziņas par savu daudzveidības politiku. Jauni ES noteikumi ir vēl stingrāki un prasa, lai daļai uzņēmumu valdē neviens dzimums nebūtu pārstāvēts mazāk kā par 40 %, turklāt tie aizliedz algu slepenību.